Golvonuo
"Meine Ufer sind arm, doch höret
die leisere Welle,
Führt der Storm sie vorbei, maches
unsterbliche Lied."
Muny krosti ir pīticiegi, tī klausos
klusajūs viļņūs,
Straume plyust garom, skanūt
drūsmeigai dzīsmei.
F. Šillers
Almanaha „Rubon” (1842—1849) izdeviejs Kazimirs Buiņickis (1788--1878) izvirzieja un eistynuoja treis savstorpieji saistātus uzdavumus:
1) izzynuot un atspūguļuot Latgolys viesturi un kultūrviesturi;
2) leidzuos Latgolā dzeivuojūšajim autorim, kai golvonajam kūdulam, īsaisteit almanaha izdūšonā kaimiņu tautu atseviškus autorus, lai veicynuotu kulturys sakaru styprynuošonu storp plošuoka reģiona tautom;
3) eistynuot Kazimira Buinicka konceptuālū nūstuodni – tuvynuot dažaidu tautu kultūrys, ar izdavuma paleidzeibu īpazeistynuot Eiropu ar Latgolys nūvodu, tuos īpatneibom, ar latvīšu tautys kulturu un tradicejom.
Almanaha daudzveideigī materyali tyka grupāti trejuos plošuos nūdaļuos:
- Latgolys viesture un kultūrviesture;
- Daiļliteratura (dzeja, proza, dramaturgeja, filozofisko esejistika);
- Saimnīcysko dzeive, zynuotne, tehnika, etnografeja.
Kotra siejuma pyrmajā nūdaļā tyka publicāti populārzynuotniskī, publicistiski un arhīva dokumentu materiali. Tī sovā absolūtā vairuokumā tyka veļteti Latgolai. Tuos viesturei, kultūrviesturai,viesturyskajai geografejai un nūvodpietnīceibai. Tīši „Rubon” īvadeja izvārstu Latgolys nūvodpietnīceibas tradiceju, kū turpynuoja Gustavs Manteifelis un cyti.
Plošuo daiļliteraturys nūdaļu veiduoja daudz dzejis, dažaidu apjūmu un žanru proza, gondreiž kotrā numurā kaida ( golvonukuort viesturiska) drāma, kaimiņu tautu folklorys publiciejumi, tradiceju aproksti.
Trešuo – lītiškuo daļa beja veļtieta Latgolai pītyvynuotu saimnīcyskū vaicuojumu rysynuojumam, tehniskajim jaunivadumim, kūrortologejai, vyspuorejai un tautys medicynai, Latgolys dobys, klimata u.c. aprokstym. Ari Latgolys latvīšu un te dzeivuojūšu cytu tauteibu etnomentalim pietejumim.
Itmā lopā ir paredzāts publicāt rokstus, kuru temats ir leidzegs almanahā „Rubon” (1842—1849) publicātajīm materiālim .