Par myusim

„Meine Ufer sind arm; doch höret
die leisere Welle,
führt der Strom sie vorbei, manches
unsterbliche Lied.“

“Muny krosti ir pīticeigi, tī klausuos
Klusajuūs viļņūs,
Straume plyusts garom, skanūt
Drūsmeigai dzīsmei.”
Fr.Šillers

Almanaha “Rubon” izdeviejs Kazimirs Buiņickis (1788 – 1878) izvirzeja i eistynuoja treis sovstorpeji saistātus aizdavumus:

KAZIMIRS BUINICKIS (1788–1878)
– izzynuot i atspūguļuot Latgolys viesturi i kulturviesturi;

– leidzuos Latgolā dzeivojūšajim autorim, kai golvonajam kūdulam, īsaisteit almanaha izdūšonā sābru tautu atseviškus autorus, lai veicynuotu kulturys saistu styprinuošonu storp plošuoka reģiona tautom;

– tuvynuot dažaidu tautu kulturys, i ar izdavuma paleidzeibu īpazeistynuot Eiropu ar Latgolu, ar nūvoda sovpateibu i tautys kulturu i tradicejom.

Almanaha materiali tyka grupāti trejuos plošuos nūdaļuos:

1. Latgolys viesture i kulturviesture;
2. Daiļliteratura (dzeja, proza, dramaturgeja, filozofiskuo esejistika);
3. Saimnīciskuo dzeve, zynuotne, tehnika, etnografeja.
Kotra siejuma pirmajā nūdaļā tyka publicāti popularzynuotniskī, publicistiski i arhiva dokumentu materiali. Tī sova absolūtā vairuokumā tyka veļteiti Latgolai, tuos viesturei , kulturviesturei, viesturyskajai geografejai i nuvodpietnīceibai. Tīši almanahs “Rubon” īvadeja izvārstu Latgolys nūvodpietnīciebas tradiceju, kū turpynuoja Gustavs Manteifels i cyti.

GUSTAVS MANTEIFELS (1832–1916)

Daiļliteraturys nūdaļu veiduoja poezeja, dažaidu apjūmu i zanru proza, gondreiž kotrā numurā kaida (golvonūkuort viesturiska) drāma, sabru tautu folkloryys publiciejumi.
Trešuo – lītiškuo daļa beja veļtieta Latgolai pītuvynuotu saimnīciskū jautuojumu rysynuojumam, tehniskim jaunivadumim, kurortologejai, vyspuorejai i tautys medicynai. Latgolys dobys , klimata i cytim aprokstym. Ari Latgolys īdzeivuotuoju etnomentalym pietiejumim.
Ituos lopys snāgs ir turpynuot “Rubon” tradicejis i boguotynuot gora dzeivi Latgolā.