Par Latgolys karūgu

Latgaliešu karogs

Flag1Flag2

• Horizontālas trīs svītras attiecībā 2:1:2.
• Augšējā tumši zilā, vidējā blatā, apakšējā tumši zilā.
• Karoga vidū uz sarkana vairoga attēlots sudraba grifs ar zelta kroni uz
galvas un zobenu ķepā.
• Karogu var izmantuot arī bez vairoga.Latgaliešu karogs – latgaliešu un Latgales iedzīvotāju simbols. Pirmo reizi karogu publiski lietoja Latvijas valsts Latgales reģiona policijas pārvaldes komanda Iekšlietu Ministrijas sporta spēlēs Kandavā 2010. gada 4. un 5. jūnijā. Latgales reģiona policijas pārvaldes komanda šajās spēlēs ieguva pirmo vietu

Flag3

• Latgales reģiona policijas pārvaldes komanda piestiprina karogu karoga kātam

Flag4

• Latgales reģiona policijas pārvaldes komanda ar karogu 2010. gada junijā Iekšlietu ministrijas sporta spēlēs KandavāSvītru proporcijas latgaliešu karogā ir veidotas sekojot Latvijas valsts, līvu, sēļu un Rēzeknes pilsētas karogu veidošanas tradīcijām. Tādas svītru proporcijas ir raksturīgas jaunveidotajiem karogiem Latvijas valsts teritorijā un simbolizē kopību un vienotību ar pārējiem Latvijas valsts reģioniem un tautībām. (Līdzīgi ir veidoti Skandināvijas valstu karogi, par pamatu ņemot Dānijas valsts karogu).Karoga krāsa simbolizē senos latgaļus, kas savā goda apģērbā izmantoja tumši zilo krāsu.
FLag6

• Jauniete seno latgaļu goda tērpā

• Foto no Ludzas novadpētniecības muzeja
Karoga zilā krāsa simbolizē arī Latgales dabu – ezerus, ziedošus rudzu puķu un linu laukus.

Grifs, kā simbols, kas atiecas uz Latgali pastāv no 16. gadsimta. Tas nāk no karavadoņa Jana Karola Hodkeviča dzimtas ģerboņa.
• Jans Karols Hodkevičs
• Hodkeviču dzimtas ģerbonis

• Pārdaugavas hercogistes ģerbonis
• Latvijas valsts ģerbonis
1566. gadā Pārdaugavas hercogistei (hercoģiste aptvēra mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas teritoriju) tika piešķirts ģerbonis ar sudraba grifu uz sarkana vairoga un Sigismunda II Augusta iniciāļiem. Pārdaugavas hercogistes ģerbonis ir pamatā Latvijas valsts ģerbonī redzamajam grifam.Inflantijas vaivadija (mūsdienu Latgale) izveidojās Žečpospoļitas un Zviedrijas karalistes kara rezultātā, pirmajai zaudējot Dienvidigauniju un mūsdienu Vidzemi. 1629. gadā starp karojošajām pusēm tika parakstīts Altmarkas pamiers. Robeža tika nosprausta pa Aivikstes un Pededzes upēm. Šis gads ir sākums mūsdienu Latgalei, kad vēlāk mūsdienu Latgales kultūrvēsturiskajā reģionā tiek izveidota Inflantijas vaivadija – Žečpospoļitas autonoms apgabals. Inflantijas vaivadija uzskatīja sevi par Pārdaugavas hercogistes mantinieci, un pārņēma arī Pārdaugavas hercogistes simbolu – sudraba grifu uz sarkana vairoga ar zobenu ķepā. Tomēr Inflantijas (Latgales) ģerbonis atšķirās ar to, ka kronis nebija attēlots uz krūtīm, kā Pārdaugavas hercogistes ģerbonī, bet uz bija attēlots uz galvas.

• Inflantijas (Latgales) ģerbonis
• Pārdaugavas hercogiste ģerbonis
Inflantijas vaivadijas ģerboņa izmantošana par Latgales simbolu ir pilnībā pamatota, jo tas ir senākais zināmais simbols, kas attiecas tikai un vienīgi uz Latgali.

1888. godā pāvesta Leo XIII priesterības 50. gadu jubilejā no Rīgas dāvinātā albūma „Terra Mariana 1186 – 1888”lapa, kur ir attēloti Vidzemes un Latgales ģerboņi. Vidzemes ģerbonī grifs ir ar kroni uz krūtīm, Latgales – ar kroni uz galvas.

• Latgales un Vidzemes ģerboņi palielinājumā un teksts no albūma, kas paskaidro ģerboņu nozīmi.

• Latgales ģerbonis uz karoga

• Latgales ģerbonis 17. – 18. gadsimtā

• Latgaliešu karogs pie Arendoles muižas 2010. gada vasarā

• Karoga autors ar latgaliešu karogu Grunvaldes kaujas 600 gadadienas atcers pasākumā 2010,. gada vasarā

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *